Par makrofotogrāfiju, ar uzsvaru uz kukaiņu fotografēšanu

Jaak Põder

Gandrīz ikviens, kas kaut reizi ir ar fotoaparātu ieraudzījis mazas detaļas lielas, ir sajūsminājies. Un tiesa - ir aizraujoši aplūkot ļoti mazas lietas, lai tās būtu egles zara „gaisa atveres\" vai laiski pa logu staigājoša muša. Rodas liels kārdinājums uzreiz nospiest uz pogas un doties dalīties ar pārējiem savā atradumā, jo šādā pasaulē ir ieskatījušies vien daži. Taču, ja mērķis ir fotogrāfija, kas vienkārši nekonstatē, ka pa logu staigājošajai mušai ir interesanta sarkanīga acs?

Kāpostu baltenis. Nikon D3, Nikkor 105mm f2.8 macro + 1.7x konverter, ISO800, f8 (pilns atvērums), 1/60s

Īsi par objektīviem un numuriem

Makrofotogrāfija nozīme mazu lietu noķeršanu uz fotogrāfijas tuvumā. Apmēram tā šo terminu zina lielākā daļa, kam ir kāda saskare ar fotogrāfiju. Lai arī vispārējā nozīmē šis apzīmējums atbilst patiesībai, tas tomēr nav īsti precīzs. Iedziļināsimies mazliet skaitļos. Par makrofotogrāfiju uzskata fotogrāfiju, kurā palielinājuma pakāpe ir 1:1 vai lielāka, salīdzinājumā ar negatīva/ slaida/ sensora lielumu. Jeb, ja sensora lielums ir 24x36 mm, ko uzskata par 35 mm fotoaparātu standartu, un palielinājuma pakāpe ir 1:1, attēls uz sensora dzīvē ir ar tādiem pašiem izmēriem jeb 24x36 mm. Palielinājuma pakāpe 2:1 savukārt nozīmē, ka patiesībā fotografētā zona ir 2x mazāka, tikai 12x18 mm.

Šeit mēs nonākam pie objektīviem. Makrofotogrāfijā gandrīz bez izņēmuma izmanto speciālos objektīvus, kas ir īpaši veidoti makro veidošanai. Šie objektīvi ir ar ļoti asu līniju, lai palielinājumā parādījušās detaļas saglabātos arī fotogrāfijā. Protams, tiem ir arī nepieciešamā palielinājuma pakāpe. Makroobjektīvi ir ar vairākiem fotografēšanas attālumiem, izplatītākie ir fiks objektīvi ar diapazonu 50-60 mm, 90-105 mm un 180-200 mm. Ikvienam no tiem ir savs lietošanas mērķis, universālākais diapazons ir 90-105 mm, ar ko, ar maziem grozījumiem, var uzņemt gandrīz visas tuvās un makro fotogrāfijas. Var diezgan droši apgalvot, ka labas kvalitātes makro fotografēšanai nav piemēroti zoom objektīvi, uz kā ir uzraksts „macro" - jo, ja uz objektīva ir uzrakstīts „macro", taču uz tā ir numuri, piemēram, 1:3, ar to fotogrāfijā var iemūžināt, maksimums, zonu, kā izmēri ir 72x108 mm. Un tagad paskatieties uz lineāla, cik gara ir 10,8 cm līnija.

Gaisma un vēl mazliet tehnikas

Makrofotogrāfijā fotogrāfam jāpierod, ka parasto fotografēšanu no rokas var izbaudīt reti. Iemesls ir, ka, ejot ļoti tuvu fotografējamajam, gaismas zudums ir liels pat parastā dienvidū un eksponēšanas laiki fotografēšanai no rokas kļūst pārāk ilgi, lai iegūtu asu fotogrāfiju. Eksponēšanas laika ilgumu pagarina arī tas, ka, fotografējot tuvumā, mainās asuma dziļums, jeb zona, kas uz fotogrāfijas ir asa, ļoti šaura un, to palielinot, objektīva atvere ir jāpagriež mazāka. Fotogrāfam ilgu eksponēšanas laiku un gaismas mazuma kompensēšanai ir 2 iespējas - izmantot papildu gaismu vai izmantot statīvu. Mazliet vienkāršāk ir Nikkor 105 mm f2.8 macro VR makro objektīva īpašniekiem - šim objektam ir stabilizētājs pret drebēšanu un tas ļauj fotografēt no rokas bez papildu līdzekļiem tur, kur citu objektīvu īpašnieki to vairs nevar izdarīt.